| Nr. | Название главы | Стр. |
| I. | Deleģētā likumdošana jēdziens un būtība | 4 |
| II. | Valdības kompetence | 5 |
| III. | Deleģētā likumdošana | 6 |
| III.1. | Itālija | 6 |
| III.2. | Francija | 6 |
| III.3. | Socialistiskās valstis | 7 |
| III.3.1. | Kuba | 7 |
| III.3.2. | Vjetnama | 7 |
| III.3.3. | Ķīna | 7 |
| III.4. | Dānija | 8 |
| III.4.1. | Deleģētās likumdošanas definīcija un izpratne | 8 |
| III.4.2. | Deleģētās likumdošanas rašanās iemesls | 9 |
| III.5. | Spānija | 10 |
| III.6. | Rumānija | 11 |
| IV. | Deleģētās likumdošanas kontroles procedūra | 11 |
| IV.1. | Vācija | 11 |
| IV.2. | Spānija | 12 |
| V. | Secinājumi | 13 |
| VI. | Izmantotā literatūra | 14 |
Spānija
Spānijā, saskaņā ar Kongresa deputātu Reglamentu, apspriešana un balsošana par karaliskā dekrēta – likuma (tas ir valdības akts, kas tiek formēts kā karaliskais) jautājuma apstiprināšanu vai noraidīšanu notiek plenārsēdē vai arī pastāvīgajā deputātu dekrēta - likuma sēdē, turklāt dienaskārtībā to var iekļaut uzreiz pēc publicēšanas “Boletin Oficial del Estado – valsts oficiālajā biļetenā”.
Pēc Valdības pārstāvja paziņojuma par dekrēta – likuma izdošanas iemesliem, notiek vispārējā apspriešana un balsojums par akta apstiprināšanu vai tā atcelšanu. Ja palāta dekrētu – likumu skatījusi kā likumprojektu. Ja izteikta tāda vēlēšanās, tas tiek nodots izskatīšanai palātā. Pozitīva lēmuma gadījumā dekrēts – likums tiek izskatīts kā steidzams likumprojekts. Valdības izdoti dekrēti – likumi starpleģistratūru periodā. Lēmums par karaliskā dekrēta – likuma apstiprināšanu vai noraidīšanu tiek publicēts valsts oficiālajā biļetenā.
Gadījumos, kad deleģēšanas likums paredz deleģētās likumdošanas aktu papildus kontroli un kāds deputāts vai parlamentārā grupa mēneša laikā pēc akta nodošanas Kongresam rakstiskā veidā cēluši iebildumus pret kādu no akta pozīcijām, tas tiek nodots attiecīgajai palātas komisijai, kurai noteiktā laikā jādod savs slēdziens. Tas atbilstoši likumdošanas procesa vispārīgajiem noteikumiem tiek apspriests palātā, bet par kontroles juridiskajām sekām uzskatāmi tādi, kas paredzēti deleģējošajā likumā.
Secinājumi
Ar likuma palīdzību tiek deleģētas tiesības izdot likumpakārtotus normatīvus aktus Ministru kabinetam vai prezidentam. Deleģētā likumdošana ir nepieciešama un efektīva, jo valdība var ātrāk reaģēt, ja ir nepieciešams normatīvs regulējums vai grozījums. Parasti deleģējuma subjekti ir daudz kompetentāki risināt attiecīgo jautājumu. Valdības izdotajiem likumiem ir jāatbilst augstākiem likumiem, tātad nedrīkst pūt pretrunā ar tiem. Deleģētās likumdošanas akti tiek apstiprināt vai pakļauti kontrolei.
…
Ievads 3 I Deleģētā likumdošana jēdziens un būtība 4 II Valdības kompetence 5 III Deleģētā likumdošana 6 III.1. Itālija 6 III.2. Francija 6 III.3.Socialistiskās valstis 7 III.3.1. Kuba 7 III.3.2.Vjetnama 7 III.3.3. Ķīna 7 III.4. Dānija 8 III..4.1. Deleģētās likumdošanas definīcija un izpratne 8 III..4.2. Deleģētās likumdošanas rašanās iemesls 9 III.5. Spānija 10 III.6. Rumānija 11 IV Deleģētās likumdošanas kontroles procedūra 11 IV.1. Vācija 11 IV.2. Spānija 12 V Secinājumi 13 VI Izmantotā literatūra 14
