Freska manī rada neapšaubāmu nezināšanas sajūtu, jo katra diženā mākslinieka darbā ir apslēpts kaut kas tik neizprotams un dziļi apslēpts. Jau no mazotnes ir interesējusi šī glezna, vienmēr ir piesaistījuši šie divi pirksti, Ādama un visvarenā radītāja, bet skatiens, ar kuru Dievs uzlūko Ādamu liek izjust lielu atbildības sajūtu un rūpes no viņa puses. Ādama skatiens, manuprāt, ir vairāk naivs un bezpersonisks, kas patiesi liek nojaust to, ka tam vēl nav dota dvēsele. Pārsteidzošs likās fakts par Dieva un enģeļu kopumu, kurš veido smadzeņu precīzu atveidojumu, uzzinot šo, arī es, spēju saskatīt smazeņu veidolu, kas manās acīs pastiprina, ka Mikelandželo ir patiesi izcils mākslinieks un cilvēka anatomijas pārzinējs.…
