-
Eiropas vienotā izglītības telpa - politika un tendences
Izglītība ir svarīgs faktors nodarbinātības nodrošināšanai un augstākā izglītība iespēju atrast darbu palielina vairakkārt. Cilvēki, kuri strādāt atbilstoši savai iegūtajai izglītībai, var pilnvērtīgāk izmantot savas studiju laikā iegūtās iemaņas, pieredzi un zināšanas un līdz ar to veiksmīgāk konkurēt darba tirgū. Viņi augstāk novērtē mācību iestādes sniegtās zināšanas un ir pārliecinātāki par sevi. Taču ir vairāki faktori, kāpēc cilvēki nestrādā savai izglītībai atbilstošā amatā, piemēram, zems atalgojums, uzskata, ka pastāv labākas karjeras iespējas citā profesijā, bet daudzi īpaši Latvijā vienkārši nespēj atrast darbu, kas atbilstu iegūtajai izglītībai.
NOBEIGUMS
Straujā tehnoloģiju attīstība, kā arī uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošana ietekmē darbaspēka izglītības un prasmju atbilstību darba tirgū. Mūsdienu darba tirgū vairāk tiek pieprasīti speciālisti, kuri pārzina jaunās tehnoloģijas, vairākas svešvalodas, svarīga ir arī darba pieredze, lojalitāte, spēja komunicēt, strādāt komandā, tieksme uz profesionālo izaugsmi un prasme ātri mācīties un apgūt visu jauno.
Veiksmīgu darbaspēka integrēšanos darba tirgū kavē izglītības iestādēs iegūto prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām, nepietiekamais prasmju apguves līmenis, kā arī darba pieredzes trūkums, kas īpaši aktuāls ir jauniešu vidū.
Mūžizglītības loma Eiropas Savienībā pieaug, ir jāsaskaņo izglītības atbilstība darba tirgus pieprasījumam, iedzīvotāju spējām un reģionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām.
Katrai valstij darba tirgus jāveido daudz elastīgāks, lai palielinātu iespējas jauniešiem rast specialitātei atbilstošu darbu un gūt darba pieredzi.
Bezdarba un nodarbinātības ietekmējošie faktori ir demogrāfiskā situācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās, migrācija, nelegālā nodarbinātība, makroekonomiskās reformas un darbaspēka prasmju neatbilstības darba tirgus prasībām.
…
Izmaiņas mūsdienu globālās ekonomikas struktūrā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība, globalizācija, uz zināšanām balstītās sabiedrības veidošana būtiski ietekmē arī darba tirgu. Jaunā, inovatīvā ekonomika pieprasa arī jaunas prasmes un kompetences, darbinieku nepārtrauktu pilnveidošanos, pārkvalificēšanos, lai tie veiksmīgi spētu konkurēt mūsdienu darba tirgū, taču pēdējo gadu laikā ir aktualizējusies izglītības un prasmju atbilstības problēma. Prasmju atbilstības problēma attiecas uz dažāda veida iemaņu trūkumu un nelīdzsvarotību, kas var būt gan kvantitatīva, gan kvalitatīva rakstura. Demogrāfija ir galvenais darbaspēka piedāvājuma kvantitatīvais faktors, bet izglītības sistēma nosaka darbaspēka kvalitatīvo faktoru.