-
Psihosomatika. Apetītes traucējumi - anoreksija
Apetītes traucējumi.
No latīņu valodas vārds “apetīte” tiek tulkots kā tieksme vai vēlme. Apetīte – tā ir cilvēka emocionāla patikas izpausme pret noteiktas kvalitātes barību. Apetīte subjektīvi atšķiras no izsalkuma sajūtas. Izsalkuma sajūta bāzējas uz organisma vispārējās vajadzības pēc barojošām vielām un parasti tiek pārdzīvota kā nepatīkams stāvoklis.
Apetītes rašanās un to ietekmējošie faktori.
Apetīte rodas, pamatojoties uz barības nepieciešamību, un ir saistīta ar priekšstatiem par turpmāko barības uzņemšanu; tā ietver patīkamas emocionālas izjūtas, kas parasti pavada konkrētās barības uzņemšanu. Apetīte veidojas centrālās nervu sistēmas noteiktu rajonu (tai skaitā arī izsalkuma centra hipotalāmā) uzbudinājuma rezultātā, un to pavada nosacījuma refleksi – siekalu un gremošanas sulu izdalīšanās, kuņģa – zarnu trakta peristaltikas pastiprināšanās, tādējādi sagatavojot gremošanas orgānus barības uzņemšanai.
Ir konstatēta apetītes saikne ar organisma fizioloģiskajām vajadzībām; piemēram, tieksme pēc sāļas barības pēc tam, kad organisms ir zaudējis ievērojamu sāls daudzumu. Bet šāda sakarība nepastāv vienmēr, bieži vien apetīte atspoguļo iedzimtu vai iegūtu indivīda tieksmi uz noteiktiem pārtikas produktiem.…
Psihosomatiskie traucējumi ir slimīgu stāvokļu grupa, kas rodas uz psihisku un somātisku faktoru mijiedarbības pamata un izpaužas kā psihisko traucējumu somatizācija, psihiskie traucējumi kā atbildes reakcija uz somatisku saslimšanu, vai arī kā somatiskas pataloģijas attīstība psihogēnu faktoru ietekmē. Mūsdienu medicīnā psihosomatikas sadaļu pārstāv klīniskie, psiholoģiskie, epidemioloģiskie un laboratoriskie pētījumi, kas apgaismo stresa lomu somatisko saslimšanu attīstībā, patoraksturoloģisko un uzvedības īpatnību saistību ar jūtīgumu vai noturīgumu attiecībā uz konkrētām somatiskām saslimšanām, reakcijas uz slimību atkarību no personības tipa, dažu ārstniecības metožu ietekmi (ķirurģiska iejaukšanās, hemodialīze u.tml.) uz psihisko stāvokli.
