Impresionisms citos mākslas veidos.
Impresionisms izplatās arī tēlniecībā, mūzikā un literatūrā. Muzikologs Ludvigs Kārkliņš skaidro:”Tuvība dabai, smalkās izjūtas, kas rodas, saskaroties ar jūru, debesu, meža skaistumu, pēc Debisī domām, spēj rosināt komponista fantāziju, radīt jaunus skaņu kompleksus, kas brīvi no nosacītības” (Edvards Grīgs, Modests Musorgskis, Moriss Ravels, Frideriks Šopēns, Roberts ‘’Sūmanis)
Impresionisms literatūrā
Jēdziens impresionisms literatūra ir visai neskaidrs, šo jēdzienu mēdz attiecināt uz dažādu 19. gs. Nogales un 20. gs. Sākuma rakstnieku literāro darbību. Par impresionistiem dažkārt mēdz uzskatīt vairākus franču un angļu simbolisma dzejniekus (Stefans Mlarmē, Arturs Rembo, Pols Verlēns, Oskars Vailds, Arturs Saimons. Lielākoties impresionisti bija dzejnieki, bet dažkārt dēvē arī prozu, kas gandrīz pilnībā pievēršas tikai varoņu iekšējās dzīves atklāsmei.)
Impresionisms Latvijā
20.gs. arī latviešu literatūrā sāk parādīties impresionisma iezīmes - Fallija, Jāņa Jaunsudrabiņa, K.Jēkabsona, Jāņa Akuratera (Kalpa zēna vasara), A.Papardes darbos, bet vēlāk Raiņa(Jāņa Pliekšāna) dzejas krājumos Addio bella (1920), Sudrabota gaisma (1921), Mēness meitiņa (1925).
…
