Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) viens no Latvijas ekonomiskās politikas galvenajiem izaicinājumiem ir izveidot efektīvu un konkurētspējīgu nozaru struktūru, īstenojot strukturālās reformas, lai palielinātu produktivitāti, atbalstot zinātni un pētniecību, un inovācijas, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību, nodrošinot makroekonomisko stabilitāti, sekmējot nodarbinātību, veidojot investīcijām un darbam labvēlīgu vidi. Šie ekonomiskās politikas pamatvirzieni ir ietverti Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā. Laika posmā no iestāšanās ES 2004. gadā līdz brīdim, kad Latvija tiks uzņemta Eiropas Monetārajā savienībā (EMS), Latvijas ekonomiskās politikas galvenais uzdevums ir panākt savas tautsaimniecības atbilstību Māstrihtas kritērijiem, kā arī panākt uzņemšanu EMS. Šobrīd iestāšanos EMS kavē augstais inflācijas līmenis, kas neļauj izpildīt vienu no Māstrihtas kritērijiem - inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju labāko ES dalībvalstu (ar zemāko inflāciju) vidējo rādītāju. Viens no faktiem, kas bremzē Latvijas pievienošanos EMS un eiro ieviešanu ir tas, ka Latvijas valdība savas ekonomiskās politikas plānošanā neizmanto ekonomiskās attīstības prognozes. Līdz ar to netika paredzēta pārmērīgā kredītu ņemšana, ražošanas cenu pieaugums sakarā ar naftas un gāzes cenu pieaugumu pasaulē utt., kas noveda mūs pie tās pozīcijas, kurā esam šobrīd. Latvijas ilgtspējīgu attīstību kavē arī ekonomiskās problēmas saistībā ar Latvijas reģionu vienmērīgu attīstīšanu, kuras netiek risinātas.
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā.
…
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) viens no Latvijas ekonomiskās politikas galvenajiem izaicinājumiem ir izveidot efektīvu un konkurētspējīgu nozaru struktūru, īstenojot strukturālās reformas, lai palielinātu produktivitāti, atbalstot zinātni un pētniecību, un inovācijas, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību, nodrošinot makroekonomisko stabilitāti, sekmējot nodarbinātību, veidojot investīcijām un darbam labvēlīgu vidi. Šie ekonomiskās politikas pamatvirzieni ir ietverti Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā. Laika posmā no iestāšanās ES 2004. gadā līdz brīdim, kad Latvija tiks uzņemta Eiropas Monetārajā savienībā (EMS), Latvijas ekonomiskās politikas galvenais uzdevums ir panākt savas tautsaimniecības atbilstību Māstrihtas kritērijiem, kā arī panākt uzņemšanu EMS. Šobrīd iestāšanos EMS kavē augstais inflācijas līmenis, kas neļauj izpildīt vienu no Māstrihtas kritērijiem - inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju labāko ES dalībvalstu (ar zemāko inflāciju) vidējo rādītāju. Viens no faktiem, kas bremzē Latvijas pievienošanos EMS un eiro ieviešanu ir tas, ka Latvijas valdība savas ekonomiskās politikas plānošanā neizmanto ekonomiskās attīstības prognozes. Līdz ar to netika paredzēta pārmērīgā kredītu ņemšana, ražošanas cenu pieaugums sakarā ar naftas un gāzes cenu pieaugumu pasaulē utt., kas noveda mūs pie tās pozīcijas, kurā esam šobrīd. Latvijas ilgtspējīgu attīstību kavē arī ekonomiskās problēmas saistībā ar Latvijas reģionu vienmērīgu attīstīšanu, kuras netiek risinātas.
