H. Gulbis ir izvēlējies attēlot problēmu, kas pastāvēs vienmēr un nav tik būtiski, ģimenes vai sabiedrības mērogā. Pēc lugas varoņu iepazīšanas es varēju vilkt paralēles ar ļoti daudziem sev zināmiem cilvēkiem. Darba izlasīšana manī raisīja divejādas sajūtas, pirmkārt, tā rosināja izprast sevi, to, cik patiesa vai nepatiesa es esmu pret savu ģimeni, radiem, draugiem un, galu galā, sevi pašu. Vai es tiešām dzīvoju sev vai arī tikai eksistēju, darot to, kas patīk citiem? Vai manī arī kādreiz neiezogas skaudība, neiecietība un nedrošība? Otrkārt, kādēļ mēs baidāmies būt mēs paši? Ar savu viedokli, uzskatiem, dzīves uztveri, tikumiem un netikumiem? Ikkatrs cilvēks ir personība, un nav svarīgi cik bagāts, skaists vai gudrs tas ir. …
