19.gs. beigās un 20.gs. sākumā izveidojās tāda pasaule, kurā “progresīvās” zemes valdīja pār “atpalikušajām”,- tā bija imperiālistiskās varas pasaule. Tas bija arī laiks, kad sāka iezīmēties demokrātijas iedīgļi.
Gandrīz visās Rietumeiropas valstīs, kā arī Amerikas Savienotās Valstīs, Kānādā un Japānā bija noslēgusies industriālā revolūcija. Rūpnieciski attīstīto valstu ekonomikā valdīja brīvā konkurence. Lai varētu konkurēt tirgū, ražošanā vajadzēja ieviest jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus. Jaunu enerģijas avotu un izejvielu atklāšana, sakaru attīstība veicināja jaunu rūpniecības nozaru rašanos. Pieaugot strādnieku kustībai, uzņēmēji bija spiesti uzlabot strādājošo darba apstākļus un sociālo nodrošināšanu. …
