Darbs „Pašam sev” ir gara pašanalīze. Tas ir ļoti atklāts, neko neslēpjošs. Šis darbs neatgādina filozofisku apcerējumu tā visbiežāk sastopamajā formā, kurā lietoti sarežģīti termini un gari spriedumi par vienu tēmu. Tieši otrādi- valoda ir viegli uztverama, grāmatā ir XII nodaļas, un katrā no tām ir pārdomas par dažādām tēmām, katram spriedumam atvēlēts viens paragrāfs. Katrā no XII nodaļām vidēji ir 40 paragrāfi, kuros tiek apspēlētas dažādas situācijas, skaidroti vārdi. Šķiet, ka Aurēlijs šo darbu pašatklāsmes nolūkos rakstījis pats sev. Haotiskais izvietojums ir vienīgais, kas sarežģī konspekta veidošanu. Bet jāatceras fakts, ka Aurēlijs šo darbu rakstījis sev un tas nebija paredzēts publicēšanai. Vērīgs lasītājs ievēros, ka dažas tēmas atkārtojas vairākās nodaļās, acīmredzot autors tās uzskatījis par svarīgām, un tās pierakstījis vairākkārtīgi, lai neaizmirstu. Tās būtu: dievs, daba, cilvēks, vadošais prāts, dvēsele, nāve, tagadne, sabiedrība, tikumiska rīcība, slava, valsts, sabiedriskais veselums u.c. Autora spriedumus par dažām no šīm tēmām aplūkosim tuvāk. Ir stipri jūtama stoicisma filozofijas ietekme, tā caurvij visu darbu, tikai Aurēlijs to izskaidro saviem vārdiem, atsaucas uz reālām dzīves situācijām.…
