5. Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas iemesli.
1939.gada 23.-24.augustā Vācijas ārlietu ministrs J. fon Ribentrops un PSRS ārlietu tautas komisārs V.Molotovs Maskavā parakstīja PSRS un Vācijas neuzbrukšanas paktu. Šim tā saucamajam Molotova-Ribentropa paktam bija pievienots slepens papildu protokols, kas Austrumeiropu sadalīja ietekmes sfērās. Baltijas valstis, kā arī Rietumukraina un Rietumbaltkrievija nonāca padomju ietekmes sfērā, bet Rietumpolija Vācijas ietekmē.
1939.g. septembra beigās PSRS pieprasīja, lai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību delegācijas nekavējoties ierastos Maskavā. Sarunu gaitā PSRS izdarīja rupju spiedienu uz Baltijas valstīm un 28.septembrī arī Igaunijas, 5.oktobrī Latvijas un 10.oktobrī Lietuvas valdībām tika parakstīts tā sauktais bāzu līgums, kuros bija paredzēta Padomju karaspēka izvietošana Baltijas valstīs. PSRS karaspēka izvietošana tika realizēta jau oktobra beigās.
1940.gada pavasarī PSRS sāka gatavoties Baltijas valstu okupācijai. Maija beigās Maskavā izteica pretenzijas pret Baltijas valstu it kā nelojālo attieksmi pret PSRS un naidīgumu pret Padomju karaspēku Baltijā. 1940.g. 14.jūlijā Lietuvai, bet 16.jūlijā Latvijai un Igaunijai PSRS izvirzīja ultimātus ielaist šajās valstīs PSRS karaspēku un nodrošināt tādas valdības izveidi, kas ‘’godīgi pildītu saistības ar PSRS’’. Tika sastādītas valdības ar Maskavas ieteiktajiem cilvēkiem valdības vadītāju amatos. Šīs marionešu valdības izsludināja ‘’vēlēšanas’’, kurās drīkstēja balotēties tikai Maskavas atbalstītie kandidāti. Jaunievēlētajam parlamentam bija uzdevums juridisko noformēt Baltijas valstu aneksiju. Sākumā lozungs par Baltijas valstu pievienošanos PSRS netika izvirzīts, taču augusta sākumā visas trīs Baltijas valstis tika pievienotas PSRS.
…
