-
A/s "Banka Baltija" likvidācija
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | A/S „Banka Baltija” attīstība | 2 |
2. | A/S „Banka Baltija” darbība no 1993.-1995.gadam | 3 |
3. | Krīze un tās cēloņi | 7 |
4. | A/S „Banka Baltija” sanācijas plāns | 8 |
5. | Banku uzraudzības un sabiedrības informētība | 9 |
6. | Alga par lētticību | 11 |
7. | Gūtās mācības | 12 |
Izmantotās literatūras avoti | 14 |
Banka Baltija bija viena no bankām, kas ļoti ātri attīstījās laikposmā no 1993. gada līdz 1994. gadam. Sākotnēji tā savu darbību uzsāka visai pieticīgi, taču vēlāk ievērojami auga gan tās aktīvi, gan filiāļu skaits. Tās aktīvi pieauga no 25 miljoniem ASV dolāru 1993. gada janvārī līdz 242 miljoniem ASV dolāru 1994. gada janvārī, 1995. gada sākumā sasniedzot 500 miljonus ASV dolāru. 1994. gadā BB kļuva par lielāko komercbanku aktīvu, sava kapitāla un noguldījumu apjoma ziņā. Bankas pašas kapitāls no 1 miljona ASV dolāru 1993. gada sākumā pieauga līdz 20 miljoniem 1994. gada janvārī un 44 miljoniem 1995. gada janvārī. Tai bija 37 filiāles un 49 norēķinu grupas visā Latvijā, un kopumā tā nodarbināja 1 300 darbinieku. 1995. gada aprīlī, kad sākās banku krīze, bankā bija piesaistīti noguldījumi 392 miljonu ASV dolāru apjomā un izsniegti kredīti 283 miljonu ASV dolāru apjomā. Bankas īpašnieku identitāte no jau paša sākuma bija neskaidra, taču pastāvēja viedoklis, ka bankai ir Krievijas atbalsts. Galvenajiem 9 bankas akcionāriem piederēja 91 % no kopējā akciju skaita. Rupji rēķinot, 59% akciju piederēja bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa ģimenei (starp Laventa uzņēmumiem vairākos dominēja krievu kapitāls un tie bija reģistrēti ārzonās).…
"Banka Baltija" nodarītais ļaunums ir mērāms ne tikai kreditoru pazaudētajā naudā, bet arī apjomīgā neuzticības injekcijā visai banku sistēmai. Kaut arī pagājuši jau vairāki gadi, iedzīvotāju uzticība komercbanku sistēmai pilnībā nav atjaunojusies vēl šobaltdien, un joprojām krietna daļa cilvēku, kuriem ir ko krāt vai kas prot to darīt, savus ietaupījumus glabā pēc senču metodēm, jo piesardzība un kaut vai nesenais Rīgas Komercbankas bēdīgais piemērs liek publiski spriedelēt, ka bankas jau tagad, protams, ir drošākas, tomēr glabātavas loma tiek uzticēta zeķei...
