Saulrietā ik gadu tiekamies abas. Satiekamies, lai gadu no gada sajustu nenovērtējamu saikni,kas mūsos mīt - saikni ar savu dzimteni, pagātni un nākotni. Un tieši tāpēc tiekamies mājās - Kolkasragā. Jo tikai šī ir vieta, kas spēj cieši iekļaut mani un vecmāmiņu pagātnes, nezināmā un nesaprastā un Dieva gribas plīvurā. Jūras malā nosēdusies, vecmāmiņa attin savu stāstu kamoliņu, lai pastāstītu par to, kā radusies teiksma par Kolkasragu. Un tas ir tas skaistākais, ka katram laikam savi vārdi! Rietošās saules stari atspīd vecmāmiņas sejā, un tieši šajā mirklī spēju izlasīt viņas lielo mīlestību pret šo vietu.
Tas bija gandrīz pasaules sākums, kad Zeme vēl nebija izveidota un kad tā vēl bija tukša, un tumsa bija pār dziļumiem. …
