| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| Naudas politika un orientieris | 3 | |
| Kāpēc cenu un darba algu kontrole neapmierina inflācijas procesu? | 5 | |
| Inflācija kā naudas fenomens | 7 | |
| Apslēptā inflācija sliktāka par atklāto | 11 | |
| Kādus zaudējumus var nodarīt cenu orientieri? | 12 |
Ir divi pastāvīgi nestabilitātes faktori, kas lielākā vai mazākā mērā pazīstami: bezdarbs un inflācija.
Bezdarbs ir saistīts ar nodarbinātību, bet nodarbinātība saistīta ar ekonomisko ciklu: uzplaukuma periodā nodarbinātība ir augstāka, recesijas vai depresijas periodā mazāka. Vienlaikus nodarbinātība ir pastāvīga problēma, bezdarbs var būt pat vislabvēlīgākās ekonomiskajās situācijās.
Kaut arī inflācija ir saistīta ar ekonomisko ciklu, ekonomikas augšupejas periodā tā ir augstāka, bet lejupslīdes – zemāka, tomēr inflācija galvenokārt ir monetāra problēma. Tā nozīmē cenu vispārējā līmeņa celšanos un naudas pirktspējas krišanos.
Naudas politika un orientieris
Inflācijas pētnieks mūsdienīgais Vašingtons saka: „Es par to jau esmu dzirdējis agrāk” jau no Diokletiāna laikiem, jo augstākā vara reaģēja uz cenu pieaugumu tādā veidā kā tagad rājot spekulantus, iesakot saukt atsevišķas personas ievērot sociālo atbildību un noturēt cenu pieaugumu precēm un pakalpojumiem ar likumdošanu. Cenu tirgus dažādām precēm un pakalpojumiem iekļaujot darba pakalpojumu vienmēr ietekmējas attiecībā cita no citas, viens pieaug, otrs pazeminās, daži aug ātrāk, daži lēnāk, pievēršot uzmanību svarīgāko preču cenām inflācija ir vietā, kad cenu pieaugums pārsvarā, kad cenu pazemināšanās pārsvarā, tad ir reta deflācija. Tas ir miglains aprēķins, jo nepastāv vienveidīgs cenu vidējais indekss.…
