Dažas vielas ūdenī šķīst ļoti labi (cukurs, sāls), citas šķīst sliktāk (ģipsis, želatīns) vai nešķīst gandrīz nemaz (stikls, eļļa, benzīns). Tā, piemēram, krīts sajaucoties ar ūdeni veido krītūdens šķīdumu ar vienādojumu CaCO3+H20. Vielas šķīšanas raksturošanai lieto lielumu "šķīdība". Šķīdība ir vielas masa gramos, kas noteiktā temperatūrā spēj izšķīst 100 gramos šķīdinātāja, veidojot piesātinātu šķīdumu. Vielu šķīdība ir atkarīga no vairākiem faktoriem. Šķīdību grafiski attēlo, izmantojot sāļu šķīdības līknes un gāzu šķīdības līknes. Pēc šķīdības līknes iespējams noteikt vielas šķīdību noteiktā temperatūrā. Izmantojot šķīdības līknes, var noteikt šķīduma veidu- piesātināts šķīdums, nepiesātināts šķīdums vai pārsātināts šķīdums. Šķīdumu, kurā šķīdināmā viela dotajā temperatūrā vairs nešķīst, sauc par piesātinātu šķīdumu. Šķīdumu, kurā šķīdināmo vielu dotajā temperatūrā vēl var izšķīdināt, sauc par nepiesātinātu šķīdumu. …
