| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 2 | |
| 1. | SATURISKĀ DAĻA | 3 |
| 1.1. | FRĪDRIHS VILHELMS NĪČE | 3 |
| 1.2. | LABĀ UN ĻAUNĀ PROBLĒMA | 3 |
| 1.3. | LĪDZCIETĪBAS, VĀRGO UN IZVIRTUŠO KRITIKA | 4 |
| 1.4. | MIESAS NICINĀŠANA UN HIGIĒNAS NOLIEGŠANA | 4 |
| 1.5. | KRISTIETĪBAS NEATBILSTĪBA REALITĀTEI | 5 |
| 1.6. | PRIESTERU KRITIKA | 5 |
| 1.7. | BUDISMS | 6 |
| 2. | ANALĪTISKĀ DAĻA | 6 |
| 2.1. | AURĒLIJAS AUGUSTĪNS | 6 |
| 2.2. | IMANUELS KANTS | 7 |
| 2.3. | RELIĢIJAS TICAMĪBA | 8 |
| SECINĀJUMI | 11 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 12 |
Reliģija ir ticības vai filozofijas kodekss, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, dievišķu vai svētu, bieži vien tā ir saistīta ar Dieva vai dievu pielūgšanu. Tā raksturo noteiktas cilvēku grupas priekšstatu sistēmu attiecībā pret svarīgākajiem eksistenciālajiem jautājumiem. Ne visām reliģijām raksturīga ticība kādam pārdabiskam spēkam, bet parasti dominē uzskats par atalgojuma (piemēram, mūžīgās dzīvības, atbrīvošanās no cilvēciskā veidola, arī pasaulīgu labumu utt.) saņemšanu patiesas reliģiozitātes gadījumā.
Kristietība ir viena no visizplatītākajām pasaules reliģijām, kas radusies Romas impērijā m.ē. 1. gs. Kristieši- cilvēki, kas piekrīt un seko kristietībai- tic vienam Dievam, kas izpaužas trijos aspektos : kā Dievs Tēvs, kā Dievs Dēls (Jēzus) un kā Dievs Svētais Gars jeb Dieva vara darboties valstī. 1 Kristīgās reliģijas ietvaros Dievs tiek uzskatīts par pasaules radītāju- bezgrēcīgu, visur esošu, visvarenu un taisnīgu būtni. Dievs tiek uztverts kā tāds, kas var noteikt cilvēka likteni, sodīt vai tieši otrādi- sniegt atmaksu-mūžīgu dzīvošanu Dieva valstībā. …
Darbā iztirzāta F. Nīčes darbā "Antikrists" paustā reliģijas kritika, uzkskaitīti un aprakstīti galvenie tās pieturas punkti. Analītiskajā daļā Nīčes viedoklis par kristietību salīdzināts ar 3 citiem filozofiem- Aurēlijas Augustīnu, I.Kantu. Ir autores pausta teksta analīze un secinājumi.
