NOBEIGUMS
Pieejamas informācijas mūsdienās ir ļoti daudz, un tas rada drīzāk nevis plašāk pieejamas kvalitatīvas informācijas, bet aizvien vairāk nekvalitatīvas informācijas, kas nav noderīga, kā arī nedod pievienoto vērtību, bet gan gluži pretēji – sabojā cilvēku prātus, pārpildot tos ar nevajadzīgu informāciju. Informācijas plaisas teorija palīdz izskaidrot to, kā viedokļi dalās pēc sabiedrības segmentācijas kritērijiem, kā piemēra, izglītības un sociāli-ekonomiskā stāvokļa.
Augstāka izglītība ļauj mums saprast to, kā skatīties uz dažādu informāciju, kam ticēt un kam nē, kā arī iemāca, ka ar vienu viedokli jeb rakstu ir daudz par maz, lai izveidotu kvalitatīvu argumentāciju un viedokli. Tā pat izglītība palīdz labāk saprast to, ka vienmēr būs informācijas plaisas starp dažādiem sabiedrības slāņiem – ilgstoši bezdarbnieki ar pamata izglītību (labākajā gadījumā) nebūs tik informēti par politiskajām aktivitātēm, kā uzņēmumu vadītāji un jomas līderi sabiedrībā.
Dažādus viedokļus sabiedrībā lieliski var novērot pirmsvēlēšanu laikā, kad cilvēki vairāk izrāda savu attieksmi vai pieķeršanos kādai konkrētai partijai un daudz aktīvāk aizstāv vienu vai citu viedokli. Pastāv teiciens – gudrākais paklusēs, ar to saprotot, ka tie sabiedrības locekļi, kuriem būs ierobežota informācija par politisko nozari, centīsies to aizstāvēt visvairāk un stiprāk, raisot skaļus protestus vai līdzīgas aktivitātes. Tie būs cilvēki, kas pat negribēs skatīties un saprast plašāk, un viņiem pietiks tikai ar to informācijas daudzumu, kas būs. Un, protams, viņi to centīsies uzspiest arī citiem sabiedrības locekļiem.
…
