Lai gan daiļslidošana bija pasākums 1908. un 1920. gada vasaras spēlēs, un hokejs tika spēlēts 1920. gada vasaras spēlēs, Internacionālā Olimpisko spēļu Komiteja svārstījās, vai atklāt atsevišķas Ziemas spēles, tāpēc, ka klimatisko apstākļu dēļ ziemas sporta sacensības bija ģeogrāfisku apstākļu dēl ierobežotas. Kad Zviedrija un Norvēģija 1911.g. pirmoreiz ierosināja ziemas spēles, Savienotās Valstis pretojās šīm spēlēm šajās zemēs. Ironiski, ka skandināvi mainīja savas domas 1921.g. Starptautiskās Olimpisko spēļu Komitejas sapulcē, strīdoties, ka ziemas spēlēs pretēji vasaras spēlēm, nevarēja sakopot atlētus no katras valsts. Viņi tika izbalsoti tomēr SOSK atzina ziemas spēles.
Ziemas Olimpiskās Spēles pirmo reizi notika kā atsevišķas sacensības 1924.g. Čanomikas Montblankā, Francijā. No tā laika līdz 1992.g. šīs spēles notika tajā pašā gadā, kurā vasaras spēles. Tomēr ar Ziemas spēļu sākumu 1994. gadā Lillehammerē, Francijā, tika izlemts , ka ziemas spēles notiks Olimpisko spēļu cikla pašā vidū, atkarībā no tā, kurā gadā notiks Vasaras Olimpiskās Spēles. 1924. gada ziemas spēlēs ietvēra 14 pasākumus piecos atšķirīgos sporta veidos. Programma priekš 1998. gada ziemas spēlēm , kuras notika Nagano, Japānā, ietvēra vairāk kā 60 sacensības 9 dažādos sporta veidos.
…
