Andrejs Upīts dzimis 1877. gada 18. septembrī Ķeipenes pagastā, laikā, kad Latvija atradās Krievijas impērijas sastāvā, un jau bērnībā viņš bija liecinieks zemnieku dzīves grūtībām, sociālajai nevienlīdzībai un kultūras izmaiņām, kas raksturoja 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākumu. Šie agrīnie iespaidi veidoja pamatu viņa literārajai darbībai, kurā Upīts centās atklāt gan indivīda psihes nianses, gan sabiedrības struktūras, parādot cilvēku mijiedarbību ar vēsturiskajām un sociālajām pārmaiņām. Viņa dzīves ceļš, sākot no mācībām vietējās skolās līdz augstākajai izglītībai un iesaistei literārā un sabiedriskā dzīvē, ļāva viņam izprast cilvēku rīcības motivāciju un sabiedrības uzvedības likumsakarības, kas kļuva par centrālo tēmu viņa darbos.…
