Varbūt tieši ne pats cilvēks ir kā dārgakmens, bet viņa sirds, viņa darbi, viņa dvēsele. Reizēm šī pērle ir tik dziļi paslēpusies gliemežnīcā, ka grūti to atvērt un ieraudzīt. Ansis Vairogs to saprot tikai īsi pirms savas nāves, kad sapnī redz svešu vīru, kurš rāda, ka katrā it kā nekam nederīgā gliemežvākā ir pa kādai pērlei – Ansim tuva cilvēka sirdij. Redzot arī savu sirdi atmirdzam kā dārgakmeni Ansis apjauš, ka tikai un vienīgi ar to viņš var beidzot kļūt mūžīgs un iekļūt debesu valstībā. Nāves brīdī cilvēkam ir tikai viņa sirds, kas pilna ar to, kas dzīvē sasniegts un izdarīts, tādēļ ir ļoti svarīgi visu labo tur noglabāt, lai sirds varētu būt cilvēka lielākā pērle.
