Es uzskatu, ka šis paradīzes motīvs ir ļoti dabisks – galu galā visrūdītākajam pilsētas trokšņu, smaku, bruģu un asfalta mīļotājam taču gribas vairāk būt tur, kur ir zaļumi, kur ir miers un svaigs gaiss, un kur tad citur to iegūt, ja ne pilsētas nomalē, kur apvienojas gan pilsētnieciskie, gan laucinieciskie sadzīves elementi?
Čaks dzejoļu krājumu noslēdz, paverot durvis uz savu iekšējo pasauli un savu slēptāko “es”, un tāpēc šis krājums ir kļuvis tik populārs, jo skaidri un konkrēti izklāsta par autora īpašībām un sajūtām. Es personīgi neesmu liela dzejas mīļotāja, ikdienā dzeju nelasu un atzīstu to, ka man brīžiem ir grūti saprast, ko dzejnieki ar saviem darbiem vēlas pateikt, turpretī Aleksandra Čaka dzeja man likās ļoti patiesa, tā ir viegli saprotama, apbrīnojami dzīvīga un pat lasītpatīkama!
…
