Fotogrāfijas aizsākums
Viens no 19.gs. nozīmīgākajiem atklājumiem bija fotogrāfija. Par fotogrāfijas pirmatklājējiem uzskata Ž. N. Njepsu, S. Ž. Dagēru, V. H. F. Tolboltu, savukārt pirmo attēlu ar nosaukumu “Skats caur darbnīcas logu” ieguva Njepss 1826.g.
1839.g. tiek uzskatīts par fotogrāfijas dzimšanas gadu – Parīzē pavēstīja jaunatklājumu un tas strauji izplatījās pasaulē, ienākot arī Latvijā.
Dagerotipija (1839 – 1860)
Dagerotipus izgatavo no vara plāksnes, ka spārklāta ar sudraba slāni. Pulē, iegūstot virsmu, tādējādi uzlabojot attēla kvalitāti. Plati, turot joda tvaikos, padara jutīgu. Eksponē, attīsta, fiksē. Dagerotipus ievieto speciālos rāmjos, kas izgatavots no papjēmašē, vai kārbās, kas pārklāts ar zelta imitāciju. 1849.g. Parīzē izgatavoja 100’000 uzņēmumu.
Ambrotipija (1848 – 1880)
Ambrotipija ir viens no pirmajiem negatīvajiem procesiem uz stikla, kas pārklāts ar kolodiju. Pēc ķīmiskās apstrādes, uzņemšanas, attīstīšanas un fiksēšanas iegūst fotoattēlu, kas, novietots uz melnas pamatnes (samts, laka), dod pozitīva iespaidu. Ambrotipi izceļas ar izteikti smalku līniju. Tiem nav dagerotipiem raksturīgās nepatīkamās mirgošanas, bet tie ir mazāk izturīgi. Izgatavošanas prasa īšāku laiku un tā ir lētāka.
…
