-
Īres namu arhitektūra 20.gadsimta sākumā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Jūgendstils | 4 | |
| Arhitektūra 20. gs. sākumā | 6 | |
| Īres nams | 9 | |
| Īres namu arhitektūra no 1900. gada līdz 1910. gadam | 10 | |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotā literatūra | 16 |
Secinājumi
Rakstot darbu „Īres namu arhitektūra 20. gs. sākumā”, kurā apskatījos daļu īres namus, kas celti no 1900.gada līdz 1910. gadam, radās vairāki secinājumi:
• Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ aizsākāš jūgendstila ēku celtniecība bija celtniecības apjomu pieaugums un sabiedrības konservatīvisma sabrukums.
• Latvijas teritoriālā atrašanāš Krievijas impērijas sastāvā noteica pašsaprotamu saikni ar Sanktpēterburgas arhitektūru.
• Lielāko daļu Rīgas centra ēku veido tieši īres nami. Tie tapuši pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas 1857. gadā uzsāktās priekšpilsētu apbūves, kas kļuva īpaši intensīva 19. / 20. gadsimtu mijā un turpinājās līdz pat 2. pasaules karam.
• Lielu ieguldījumu un vairākus arhitektūras pieminekļus ir veidojies arhitekts Eižens Laube jūgenstilā, kā arī bijis viens no pamatlicējiem nacionālajam romantismas Rīgas arhitektūrā.
• Faktiski, gandrīz visām īres ēkām pirmajā stāvā atradās veikalu telpas, un tās uzcelt varēja atļāuties tikai turīgi ļāudis.
…
20. gs sākums pasaulē ir daļa no laika posma starp diviem pasaules kariem. Norisinājās dažādi politiskie un ekanomiskie procesi. Pirmais pasaules karš atstāja smagas sekas, aptuveni 8,5 milijoni kritušo, vēl liels skaits sarkropļoto, viduseiropā trūkums, bads, morālais sabrukums, dažādu valsts institūciju ietekmes pastiprināšanās, karojošās valstis izmanto jaunākās tehnoloģijas. Būtībā starpkaru periods bija smags, cilvēki bija morāli sagrauti, bija konservatīvā domāšana, aprobežojās ar vienkāršām lietām, gan sadzīvē, gan arhitektūrā. Turpretī 20. gs. sākumā Latvijas teritorijā turpinājās aktīvs pārmaiņu process, kas bija aizsācies jau 19. gs. vidū – Latvija piederēja Krievijas impērijas stratēģiski un saimnieciski nozīmīgākajiem apgabaliem un attīstības temps šeit ievērojami pārsniedza vidējo līmeni impērijā. 19. gadsimta otrajā pusē strauji attīstījās rūpniecība, svarīga nozīme bija transpotam, strauji paplašinājās pilsētu apbūve, pieauga to iedzīvotāju skaits. Sevišķi straujš attīstības kāpinājums bija raksturīgs Rīgai, kas 19. un 20. gs. mijā bija viena no piecām lielākajām pilsētām Krievijas impērijā - laika posmā no 1897. līdz 1914. gadam iedzīvotāju skaits Rīgā palielinājās no 282 943 līdz 530 000. Vairāku pilsētu plānojumā izmaiņas veidojās, likvidējot novecojušās fortifikāciju būves. Rīgā, piemēram, vēl 19. gs. otrajā pusē to vietā radās bulvāru loks – jauns, moderns pilsētas centrs ar parku zonu. 19. gadsimta gaitā Latvijā parādījās virkne jaunu ēku tipu, atspoguļojot kopējo situāciju Eiropā. Minēto ēku celtniecība turpinājās arī 19. un 20. gs. mijas periodā – to vidū rūpnīcas, dzelzceļa stacijas, ostas, dažādas hidrotehniskās un inženierbūves, aktivizējās mācību, kultūras un tirdzniecības ēku būve, tika celtas komerciestādes, biedrību un veselības aprūpes ēkas, turpinājās dievnamu būve, u.c Par visizplatītāko ēku tipu pilsētās bija kļuvuši īres nami, kuru būvniecību sekmēja pieaugošais pieprasījums pēc dzīvojamās platības, kā arī īpašnieku centieni pēc peļņas.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
