| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Līgumiskās attiecības saistību kontekstā | 4 |
| 2. | Līgumu noslēgšanas vispārējie pamatprincipi | 7 |
| 2.1. | Gribas īstuma faktors | 8 |
| 2.2. | Gribas brīvības izpausmes ierobežojumi | 9 |
| 3. | Līgumu forma un tās nozīme | 11 |
| 4. | Līgumu veidi un to klasifikācijas atšķirības | 16 |
| Nobeigums | 20 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 22 |
Veidojoties demokrātiskas valsts un pilsoniskās sabiedrības attiecībām jaunajā tiesiskās iekārtas modelī, kā arī attīstoties klasiskajiem tirgus ekonomikas darbības principiem un ar tiem saistīto sociāli ekonomisko problēmu risinājumi un tendences mūsu valstī, liek secināt, ka pavisam jaunu interpretējumu daudzveidīgo tiesisko darījumu formu sastāvā iegūst līgums. Neapšaubāmi, mūsdienās līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Ar tā palīdzību personām ir iespējams regulēt ne tikai tādu rīcību ar lietām, kā atdošana, atsavinājums, dāvinājums, īre, noma, bet arī tādas sfēras, kā darbu izpilde, svešu lietu pārzināšana vai arī darbu saskaņošana kopīga mērķa sasniegšanai.
Par līgumisko saistību nozīmi sabiedrisko attiecību modelī, liecina kaut vai tas, ka tām ir ļoti dziļas vēsturiskās saknes. Kā viens no klasiskajiem piemēriem ir jāmin slavenās romiešu civiltiesības, kuras pārdzīvoja ne vien Romas valsts krišanu, bet arī atstāja milzīgu ietekmi uz Rietumeiropas tiesiskās domas turpmāko attīstību.…
Līgumisko attiecību nozīme civiltiesiskajā apritē, līgumu slēgšanas vispārējie principi, līgumu forma un tās nozīme, līgumu veidi un to klasifikācijas atšķirības.
