-
Ievads speciālitātē
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Izmitināšanas uzņēmumu klasifikācija un raksturojums | 4 |
2. | Viesmīlības uzņēmumu uzņēmējdarbības rādītāju analīze (PEST analīze) | 7 |
3. | Apmeklēto uzņēmumu raksturojums | 18 |
3.1. | Autores veidota uzņēmuma koncepcija | 19 |
4. | Uzņēmumu „Brūveri” un „Rožmalas” analīze | 21 |
Secinājumi un priekšlikumi | 26 | |
Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts | 27 | |
Pielikums | 28 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot prakses atskaiti, darba autore izstrādāja šādus secinājumus:
1. Viesmīlības jomas analizēšana ir aktuāla, jo šī nozare ar katru gadu paplašinās un attīstās, jo ekonomiksā situācija kļūst stabilāka.
2. Izmitināšanas pakalpojumi pēdējo gadu laikā strauji palielinās, līdz ar to strauji palielinās arī konkurence. Lai viesu izmitināšanas uzņēmums varētu sekmīgi sasniegt mērķi un konkurēt tirgū, tam ir jāpiedāvā pakalpojumi, kas apmierina gan viesu vēlmes, gan arī vajadzības.
3. Neskatoties uz to, ka kopējais tūrisma nozares ieņēmumu apmērs Latvijā ir visai neliels salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm, tūrisma nozare Latvijā ir arī nozīmīgs eksporta ienākumu avots, kas sniedz ievērojamu pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam.
4. Apmeklējot Jelgavā trīs dažādas kafejnīcas („Pils”, „Zemgale V”, „Silva”),balstoties pēc novērtēšanas analīzes visaugstāk tiek novērtēta kafejnīca „Silva”, jo tas ir vislielākais no šiem trīs uzņēmumiem un pie tā pilnveidošanas un attīstīšanas visvairāk tiek piestrādāts, savukārt visas trīs kafejnīcas atrodas ļoti pieejamā ģēogrāfiskajā vidē, kas ir ērti pieejama mērķauditorijai, kā arī katram uzņēmumam ir izstrādāts ļoti atšķirīgs un daudzveidīgs piedāvājuma klāsts no kā katrs atšķiras ar savu pieeju.
5. Viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumi jau ir atkopušies no 2007.- 2010. gada krīzes, taču iepriekšējais apgrozījuma līmenis vēl nav sasniegts.
…
Viesmīlības jomas analizēšana ir aktuāla, jo šī nozare ar katru gadu paplašinās un attīstās. Naktsmītņu skaits pieaug, kā arī kopš 2010. gada sācis pieaugt robežšķērsojumu skaits. Latvijai ir iespējas gūt peļņu tūrisma un viesmīlības nozarē, tāpēc to vajadzētu analizēt un pētīt, lai varētu attīstīt šajā sfērā darbojošos uzņēmumus. Ļoti liela nozīmē uzņēmējdarbībā ir arī ekonomiskajam stāvoklim valstī. Šobrīd Latvija turpina atkopties pēc 2007.-1010. gada krīzes. Lielākoties krīzes sekas ir likvidētas, taču vēl ir palikuši daži aspekti, kur tās ir saskatāmas. Kā piemēram, lielākajā daļā viesmīlības uzņēmumu viesu/apmeklētāju skaits nav kļuvis tik pat augsts kā pirms krīzes. Tas ir stipri palielinājies pēc krīzes, bet tomēr ir zemāks kā bija līdz 2007.g. Tāpēc ir jācer uz ātrāku valsts ekonomikas attīstību.
