Olivers piedzima darbnamā un sākumā nevarēja par ievilkt elpu, tomēr izdzīvoja. Māte dzemdībās nomira. Oliveram darbnamā trūka barība, tāpēc viņu aizsūtīja uz fermu, kur arī viņam tomēr tā trūka. Kad viņam apritēja 9 gadi, pie viņa ieradās misters Bambls un aizveda atpakaļ uz darbanamu. Padome izlēma, ka puikam jāplucina pakulas. Darbnamā visi cieta lielu badu. Tāpēc citu mudināts viņš pavāram prasīja vēl, bet viņš saņem tikai sitienu pa galvu. Un padome izlika sludinājumu, ka pa 5 mārciņu atlīdzību viņi piemaksā par atpestīšanu no Tvista. Skursteņslauķim Gemfīldam tieši tāda nauda trūka. Padome negribēja dot par tādu naudu tik bīstamā darbā. Bet atdeva par 3 mārciņām un 10 šiliņiem. Bet tiesas kungs, kuram bija jāizlemj galējais lēmums, to noraidīja. Un atkal jebkuram bija iespēja iegūt Oliveru un 5 mārciņas piedevām.
Nākamais pretendents par Oliveru kā palīgu pieteicās zārku taisītājs Sauerberijs un padome vienojās, ka puika pie viņa ieradīsies uz „iemēģināšanu”, pārbaudi, cik zēns var padarīt. Viņš piedzīvo pirmo necilo bēru procesiju. Patversmes zēns Noass Kleipols īpaši ienīda Oliveru un viņu dažādi mocīja un darīja pāri. Bet tad, kad viņš izteicās ļoti slikti par Olivera māti, Olivers vairs neizturēja un sāka ar viņu cīkstēties.…
