-
18.gadsimta mūzika
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 1 | |
| 18.gadsimta mūzika | 2 | |
| Baroka mūzika | 3 | |
| Klasicisma mūzika | 4 | |
| Johans Sebastians Bahs | 5 | |
| Nobeigums | 7 | |
| Literaturas saraksts | 8 | |
| Pielikums | 9 |
Baroka laika mūzikas stilam raksturīga monumentalitāte, dekorativāte, spraiga dinamika. Tā laika sabiedrības piramīdas virsotnē atradās valdnieks – ķeizars, firsts, grāfs, kura galmā muzicēja galma kapela, kuras galvenais uzdevums bija rūpēties par viesu izklaidēšanu. Lielākā daļa baroka instrumentālmuzikas tika kompanēta šādam mērķim. Par pilsētu laicīgo mūziku gādāja rātsmūziķi jeb pilsētas mūziķi. Sadzīves muzicēšanā ļoti iecienītas bija dažāda lieluma blokflautas, arī šķērsflautas.
Šajā laikā radās un attīstijās vairāki jauni vokālās un instrumentālās mūzikas žanri: opera, kantāte, oratorija, koncerts, svīta. Izveidojās mažorminora skaņkārtu sistēma.
Baroka mūzikas pārstāvji: Vācijā – J.S.Bahs, D.Bukstehūde, G.F.Hendelis, Itālijā: A.Skarlati, A.Vivaldi, Dž.Freskobaldi.
Baroka laika orķestra sastāvs bija mainīgs – kā kurā skaņdarbā, klasicisma laikā – kā teicami sabalansēts dažādu tembru instrumentu kopums nostabilizējās t.s. divkāršā sastāva simfoniskais orķestris.
…
Mūzikas dzīve 18.gadsimtā bija plaša un sazarota, tajā galvenokārt dominēja divi stili – klasicisms un baroks. Visintensīvāk mūzika atīstijās Vācijā, kur īpaši tika izkoptas oratorijas un mesas. Gadsimta otrajā pusē, bagātinājusies ar itāļu un franču laicīgās mūzikas ietekmi, izveidojās Vīnes klasiskā skola, kurā J.Haidins, V.A.Mocarts, kā arī Vīnes skolai tuvākie K.V.Gluks un L.van Bēthovens radīja izcilu simfonisko un kamermūziku. 18.gadsimtā gandrīz visās valstīs attīstijās operas žanrs, kam bija liela loma tālākā muzikālās kūltūras attīstībā. Opera bija iemīļotākais izklaides veids, cilvēki turp gāja ne vien klausīties mūziku, bet arī paskatīties uz publiku, parādīt sevi, tolaik neviens neklausījās visu operu no sākuma līdz galam, bet parasti kādu laiku skatijās, tad satikās, parunājās ar paziņām, atspirdzinājās ar dzērieniem, uzkodām, tad atkal atgriezās, lai noklausītos slavenākās ārijas. Itālija 18.gs. 30. gados izveidojās bufopera Francijā – opera comique, Anglijā – balāžu opera, Austrijā – dziesmuspēle, Spānijā – sarsuela un tonadilija.
