Jebkurā cilvēka darbībā vienmēr noteikta loma ir atmiņai, un mūsu rīcību vienmēr ietekmē tas, ko atceramies, proti, atmiņa ietver daudzpusīgu cilvēka uzkrāto pieredzi. Manuprāt atmiņa ir viens no svarīgākajiem faktoriem izziņas, attīstības un mācību procesā. Atmiņa savieno pagātni, tagadni un nākotni, ja tās nebūtu, cilvēks katru dienu sāktu visu no jauna.
Cilvēks dzīvo, uztver informāciju ar skaņu, redzi, ožu, tausti un garšu. Visa šī uzkrātā informācija tiek izmantota, gan apzināti, gan neapzināti. Piemēram cilvēks staigā, viņš taču katru reizi neatsauc atmiņā kā pareizi ir jāiet. Savukārt jebkura informācija tiek uztverta apzināti, ja cilvēks to ir nodomājis izmantot lai sasniegtu kādus sev izvirzītos konkrētos mērķus.
Tomēr jāatzīst, ka mūsu atmiņa nedod iespējas uzkrāt tik milzīgus informācijas apjomus, ko mēs iegūstam katru dienu, jau kopš savas dzimšanas.…
