Tēvi un dēli, to mīlestība un strīdi vienam ar otru – viens no tematiem, ko R. Blaumanis atspoguļo savos dramaturģijas darbos. Kā varavīksnei ir sava vieta debesīs pēc lietus, tā arī katram dēlam ir sava vieta tēva sirdī, jo, kā teicis Antons Čehovs, „godu nevar atņemt, to var tikai pazaudēt”. Mēs – bērni - esam tie, kas nosaka, vai vecāku domās būsim kā tauriņi, kas vienmēr tiecas pretī saulei, apžilbinot ar savu krāšņumu un tajā pat laikā graciozo vienkāršību, vai arī būsim kā tārpi, kas ložņā vecāku domās, sāpina tos, līdz sagrauž pavisam. …
