Godīgi sakot, pēc Albēra Kamī darba “Svešinieks” izlasīšanas mani pārņēma dalītas jūtas, ko grūti izskaidrot. Ja man vajadzētu kādreiz ierindot Kamī kādā rakstnieku kategorijā (kaut gan ierindošana kategorijās pēc maniem uzskatiem nav sevišķi radosa, bet šoreiz iztēlosimies, ka esam filozofi ar 3 maģistra grādiem kabatā, kurus uz filozofiskiem disputiem neviens neuzdrošinās aicināt), tad es novietotu Kamī tādā plauktiņā, kurā stāvētu visi tie rakstnieki, pēc kuru darbu izlasīšanas mani pārņem nenosakāmas jūtas.…
