Ādolfs Alunāns - latviešu teātra pamatlicējs

Bērnība un aktiera gaitu aizsākums

Ādolfs Alunāns ir latviešu teātra pamatlicējs, pirmais profesionālais latviešu aktieris, režisors, teātra organizators, lugu rakstnieks, kupletists un publicists, tautā saukts par „Teātra tēvu”, kā arī Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs un Zobgalis.
Jelgava ir Ādolfa Alunāna dzimtā pilsēta, te pagājuši bērnības un skolas gadi. Bērnībā zēns saņēmis vācisku audzināšanu un izglītību, jo māte ir bijusi vāciete. Liela ietekme Ādolfa izglītošanā ir bijusi tēva brālim Jurim Alunānam, kurš vasaras brīvlaikos uzturējies pie brāļa un nodarbojies ar zēna izglītošanu tautiskā garā. Zēna gados viņš bieži apmeklēja Jelgavas vācu teātri kopā ar savu vectēvu no mātes puses rātskungu Velcki (Voeltzke), te iepazinis un iemīlējis teātri. 1866.gadā pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas, viņš nolēma kļūt par aktieri.
Pirmo reizi latviešu skatītāju priekšā Ādolfs Alunāns nostājās 1869. gada Jāņu dienas novakarē Vingrotāju zālē, kas atradās pašā pilsētas centrā tagadējā Esplanādes laukumā. Tai pēcpusdienā Vingrotāju zālē tika spēlēts teātris un izrādīja Ā.Alunāna ludziņu „Paša audzināts”, taču tā nebija parasta, bet gan svētku izrāde, jo dienā bija notikušas Rīgas Latviešu biedrības nama pamatakmens jeb gruntēšanas svinības.
Kas gan būtu svētki bez teātra izrādes? Bet kas to lai sarīko? Biesdrības vīru skati vērsās uz Pēterburgu, kur Vācu teātrī ļoti sparīgi darbojās kāds latviešu jauneklis Ādolfs Alunāns, labi pazīstamā Jura Alunāna brāļadēls. Viņš „Baltijas Vēstnesī” 1869. gadā bija publicējis rakstu „Kāds vārds par teāteri”, kurā skaidroja, kas tā teātra māksla tāda ir, un salīdzināja teātri ar spoguli. „ ... kurā mēs paši savus labus un nelabus darbus, savas prieka, kā bēdu dienas, ar vārdu sakot, savu dzīvošanu redzam. Tāds spieģelis ir bīne jeb tā vieta, uz kuras aktieri teāteri spēlē. Teātra spēle nu mums rāda vai labus, vai nelabus darbus, vai prieku, vai bēdu dienas, - visu mūsu dzīvošanu.” [1., 25.- 26.]

…