75. sonets
Motīvs – Viljams Šekspīrs šajāsonetā raksta par neizdevušos mīlestību, ko tā viņam ir devusi un atņēmusi.
Raksturojums – sonetam piemīt pārdomu, mīlestības, ieguvumu un pārdzīvojumu noskaņa, kas viņam liek pardomāt kā bija būt ar sievieti, kā bija mīlēt, taču ne līdz galam pa īstam, jo šī mīlestība neesot bijusi laimīga un īsta, taču vēl joprojām viņš mīl šo sievieti un nespēj viņu aizmirst. Tas minēts šajās rindās – ‘’Tu tā, kas visus manus sapņus baro, tu auglīgs lietus pāri klajiem šiem. Man mūžīgs strīds ar tevi jāizkaro kā sīkstulim ar viņa dukātiem.’’, ‘’...Ko tevī guvis un ko zaudējis.’’
76. sonets
Motīvs – šis sonets ir par dzeju, par dzeju, kura liekas jau garlaicīga un ‘’novalkāta’’, taču pats Šekspīrs tā neuzskata.
Raksturojums – šajam sonetam ir pārdzīvojumu noskaņa, jo Šekspīrs jūtas vīlies, ka viņa mīļotajai dzeja liekas jau dzirdētaun paliek garlaicīga, taču rakstnieks noraida šo faktu, jo dzejas takas esot tās pašas, taču tajās tiek ielikts kaut kas jauns, atsevišķs un ar savu domu. Tas atspoguļots šajās rindās – ‘’Un katra rinda, katrs vārds, ko saku, tev dzirdētiun pazīstami skan?’’
…
