Tas ir V.Strēlertes dzejolis, no dzejoļu krājuma „Mēness upe”, kurš izdots 1945. gadā (faksimils 1997. gadā izdevniecībā „Pils”). Tas ir pirmais dzejoļu krājums, kurš izdots Zviedrijā.
Jau pats virsraksts man liek aizdomāties par dzejoļa krājuma moto, un ko tas varētu nozīmēt dzejniecei dzīvojot tur svešumā. Un tā arī notika – ļoti bieži es sastapos ar jēdzienu „ŪDENS”. Pēc Herdera simbolu vārdnīcas es uzzināju, ka ūdens simbola ir ļoti daudzveidīgas, nereti pretrunīgas nozīmes. Tas simbolizē pārpilnību, esamības pirmsākumu, tas var būt arī kā mūžības, bet tajā pašā laikā var nozīmēt kā iznīcības nesējspēku. Ūdens sevī ietver visu. Un tas liek aizdomāties par dzejnieces dzīvi tur svešumā. Tas ir tikai pats sākums.
Pirmais kur es sastapos ar „ūdeni” ir virsraksts „Mēness upe”. Pēc Herdera MĒNESS ir ar lielu nozīmi maģiskajā un reliģiskajā simbolikā, jo tas šķietami „dzīvo”, maina savu formu, un tam ir liels sakars ar daudziem dzīvībai svarīgiem procesiem uz zemes. Daudzām tautām tas ir svarīgāks par sauli.…
