Klusuma spirāles teoriju (The Spiral of Silence) 1974. gadā radīja vācu zinātniece Elizabete Noelle-Neimane (Elisabeth Noell-Neumann). Šī teorija viena no visvairāk pētītājām komunkāciju teorijām, pie tās, izmantojot dažādas metodes, strādājuši ļoti daudzi zinātnieki, piemēram, Makleods (Glynn & Mclaud, 1985), Mohs (Salmon & Moh, 1992) Salmons, Glinns (Salmon & Glynn, 1996) un citi. Vairāki zinātnieki par klusuma spirāles teoriju veikuši pētījumus arī salīdzinoši nesen - Makdonalds, Kims, Ostmans (Mc Donald, Glynn, Kim & Ostman, 2001), Pērss (Perse, 2001), Leins (Lane 2002).
Teorijas darbība attiecas uz vairākām jomām. Viena no tām ir masu komunikācija un plašsaziņas līdzekļi, kā nākošo jāmin individuālo un interpersonālo komunikāciju, un visbeidzot, sabiedrisko domu. Noelle-Neimane klusuma spirāles teorijā apgalvo, ka indivīdi, kas domā, ka viņu viedoklis un pārliecība nav plaši izplatīti citu cilvēku starpā (dotajā aptaujas grupā, kādā citā grupā vai sabiedrībā kā tādā), izjūt grūtības paužot no dominējošā atšķirīgu viedokli vai arī izvēlas klusēt. Klusēšanas iemesls ir bailes no sociālās izolācijas, cilvēki nevēlas izskatīties un tikt uztverti savādāki kā vairākums, izteikt viedokli, kas ir vecmodīgs vai sociāli nepieņemams. Cilvēki labprātāk izvairās no savu patieso domu izteikšanas, nekā riskē tikt nesaprasti.
…
