“ Viņa piesitiens ir samtains, viņš uzbur klusumu, viņš sadraudzē cilvēku ar viņa paša sirdi, viņš ir sapņotājs un liriķis “.
/ Z. Mauriņa /
Kārlis Skalbe pieder pie izcilākajiem latviešu dzejniekiem šā gadsimta pirmajos gadu desmitos un R. Blaumanis par viņu ir teicis, ka” Skalbe ir latviešu sirsnīgākais dzejnieks”. Sirsnība, cilvēcība, silts, intīms tonis ir viena no raksurīgākajām Skalbes darbu pazīmēm. Bet Skalbes daiļrade nav idejiski viengabalaina: tajā ir atšķirīgi attīstības posmi, tajā krustojas dažādas idejiskas līnijas. Par viņa daiļrades galveno ierosmes avotu kļūst paša sirds un daba. “ Tik sirds, tik sirds un saule man tuva, “ saka rakstnieks. Tomēr Skalbe redz arī sabiedriskās pretrunas, viņam tuvs ir vienkāršais cilvēks un tā sāpes. Skalbes dzeja savā kopumā ir vienkārša, sirsnīga, it kā šķietami nejaušas dzejiskas intuīcijas radīta. Šim pamat noskaņojumam pakļaujas visas idejiski tematiskās motīvu grupas.…
