Psihoanalīze

Psihoanalīzes procesā pacients pārnes uz analītiķi savas jūtas, domas un cerības, kas īstenībā pieder pagātnes attiecībām (ar māti, tēvu un citām svarīgām personām), bet apzināti izliekas, it kā tās spontāni būtu radušās attiecībās ar psihoanalītiķi. Šo procesu dēvē par pārnesi (transferenci), un tās analīze, izskaidrošana (interpretācija) ir būtisks ārstniecisks faktors.
Psihoanalīze ir abpusēji grūts darbs, pacientam jābūt spējai izturēt zināmu vilšanos (frustrāciju), ka gaidītais rezultāts, apmierinājums nav tik sasniedzams.
Svarīgs kvalificēta psihoanalītiķa darba instruments ir viņa paša jūtas pret pacientu – pretpārnese (kontrtransference), kas ļauj abiem simboliski it kā izdzīvot pacientam raksturīgās attiecības analīzes procesā.
Praksē klasiskā psihoanalīze: ir vairākus gadus ilgs process, parasti 45 minūšu sesijas notiek 4 reizes nedēļā. Pacients guļ uz kušetes, psihoanalītiķis sēž krēslā aiz pacienta galvas ārpus analizējamā redzes lauka. Fiziska saskarsme nav pieņemama. Pacients brīvi asociē (stāsta plūstot no vienas domas uz otru) par savas dzīves notikumiem, attiecībām ar cilvēkiem, dalās savās atmiņās, pārdzīvojumos, fantāzijās, kādreiz izstāsta sapni, kādreiz pievēršas sajūtām un attiecībām ar analītiķi. Analītiķis klausās, interesējas par pacientu, uzkrāj materiālu, vēro savas izjūtas, domā un, ja pienācis tam īstais laiks, interpretē. Abi ir kā pētnieki.Rezultātā analizējamais pakāpeniski labāk izprot sevi un savas attiecības un var dzīvot pilnvērtīgāk, veselīgāk, radošāk un galu galā atbrīvoties no psihoanalītiķa.

Atšķirīga no tradicionālajām pieejām psihologijas zinātnes veidošanā bija Zigmunda Freida mācība-psihoanalīze. Tikko parādijusies, psihoanalīze atrada gan daudz piekritēju-A. Ādlers, K. G. Jungs,O. Ranks,gan daudz pretinieku-E. Krēpelīns, K. Jasperss. Alberts Einšteins nosauca Z. Freidu par ‘lielāko skolotāju’. Pietiekami sarežģīti, bet auglīgi notika psihoanalīzes attīstība otro psihoanalītisķu paaudzi pārstāvošo zinātnieku K. Hornejas,Ē. Fromma, Dž. Moreno darbos.
Nav iespējams pārvērtēt psihoanalīzes ietekmi uz sabiedrību un kultūru kopumā. Psihoanalīze stimulēja jaunu formu un satura meklējumus literatūrā, dzejā,tēlotājmākslā.…