Šaurās Vecrīgas ielas, kur siltajos vasaras vakaros var dzirdēt kā smailie kurpju papēdīši ritmiski saskaras ar nedaudz noputējušo bruģa segumu un kungi, ejot pretī, atskatās, kā latvju zeltene lēnā, nesteidzīgā solī turpina savu ceļu. Doma laukums, kas lietainajos vakaros, kā izslaucīts, un tūristu bari, kas, apkārušiem ar Canon firmas ražotajiem fotoaparātiem, kuru objektīvi sasniegs teju vai divus metrus, slēpjas zem kafejnīcu lapenēm. Pa Vaļņu ielu zem liela, melna lietussarga, slēpdamies no lietus, aizjoņo mūsu saeimas deputāts. Visam tam klāt jaucas īpašs aromāts, kāds ir tikai manā Vecrīgā pēc silta vasaras lietus, to smaržu es nekad nesajaukšu ar nevienu citu.…
