Tomēr cilvēki sāk pret viņu izturēties arvien dīvaināk, tie nezina ko par Dorianu domāt un romāna nobeigumā Dorians saprot, ka lordam Henrijam nebija taisnība, sakot, ka skaistums ir pats svarīgākais un ar tā palīdzību var iegūt jebko. Cilvēki sāk no viņa izvairīties, viņa skaistuma dēļ. Viņš apzinās, ka jaunība un skaistums tiek pārvērtēts. Viņš sāk nožēlot, ka izteicis šādu vēlēšanos un saprot, ka dzīve varēja būt laba arī bez mūžīgā skaistuma. Dorians nolemj spert ļoti izšķirošu soli, lai pārtrauktu šo mūžīgo skaistumu un jaunību, viņš vairs nevar tā turpināt dzīvot...Arī reālajā dzīvē tas, ka tu esi skaists nebūt negarantē tev stabilu nākotni un ideālu dzīvi, jo tomēr svarīgākais cilvēkā ir tā raksturs un dvēsele. Arī ar ne tik pievilcīgu izskatu, bet labu sirdi, raksturu un apņēmību var daudz ko panākt un piepildīt savus sapņus.
Oskara Vailda romāns „Doriana Greja ģīmetne” atspoguļo skaistuma nozīmīgumu un jēgu cilvēka dzīvē, kā arī tā ciešo saistību ar raksturu un dvēseles stāvokli. Tas parāda to, ka skaistums nebūt nav galvenais, un var būt pat šķērslis. Nav nekādu līdzekļu, lai izdzēstu vecuma atstātās pēdas uz sejas, tāpat kā nevar izdzēst nodarīto ļaunumu no dvēseles. Nogalinot savu dvēseli, mēs nogalinām arī sevi. Es ieteiktu izlasīt šo romānu visiem, kuri ir savas personības un dzīves jēgas meklējumos. Romāns tik tiešām spēj aizraut, ir viegli lasāms, un tajā ir daudz noderīgu atziņu.
…
