Rakstīšu par Viestura Reņģes lekciju kursa grāmatu – Psiholoģija. Savstarpējo attiecību psiholoģija. Un runāšu par nodaļu, kur tiek apskatīta mīlestības tēma. Izvēlējos šo tēmu, jo tā man pašai likās visinteresantākā un saistošākā. Un mīlestība tomēr ir tāda parādība, bez kuras cilvēks nevar dzīvot, un sasniegt laimes sajūtu.
Autors stāsta par to, ka visbiežāk izšķir divu veidu mīlestības- romantisko mīlestību un mīlestību- draudzību. Romantiskā mīlestība parasti tiek dēvēta arī par kaislīgo mīlestību. Noturīgāka ir mīlestība – draudzība, jo tā veidojas ar laiku, pakāpeniski, tieši šī ir tā mīlestība, ko visvairāk apjūsmo dzejnieki, rakstnieki, un kas parādās seriālos, taču romantiskā mīlestība ir kaisles uzplūdi un pārņemtība ar otru cilvēku un diemžēl tā nav noturīga, jo cilvēks nevar visu laiku būt aizgrābtības un pārņemtības sajūtās. Autors piemin tādu faktu, ka amerikāņu psihologi ir pat izskaitļojuši tādu faktu, ka romantiskā mīlestība, ja tā nepāraug draudzīgajā, ilgst vidēji divus gadus. Es piekrītu šim apgalvojumam, jo to tomēr rāda man apkārtējo cilvēku pieredze, kā arī manis pašas pieredze.
Tālāk autors stāsta par amerikāņu psiholga Ērika Fromma pētījumiem un uzskatiem par mīlestību. Šis psihologs uzskata, ka mīlestība ir māksla, kas ir jāiemācās, jāapgūst, taču es esmu pilnīgi pret šim uzskatam, jo mīlestību, manuprāt, nevar iemācīties, jo tad jau to varētu kontrolēt, taču nevar tā nolemt, šo es mīlēšu un šo nē. …
