Esejā tiek apskatīta dehumanizācijas problēma mūsdienu sabiedrībā un piedāvāti veidi, kā tai pretoties. Darbā analizētas trīs jomas:
literārie piemēri, kuros tiek rādīts cilvēka garīgais spēks un cilvēciskās vērtības, piemēram, Frīdriha Dostojevska darbi;
filozofiski koncepti par cilvēka cieņu un brīvību, piemēram, Immanuela Kanta idejas;
valodniecības fakts – vārdu lietojums, kas atspoguļo empātijas un cilvēcības zudumu mediju un komunikācijas kontekstā.
Esejā aplūkots, kā kultūra, literatūra un morāle var kļūt par pretsvaru dehumanizācijai, veidojot cilvēkos ētisku, empātisku un līdzjūtīgu attieksmi, kas pasargā sabiedrību no atsvešināšanās un cietsirdības.
