-
Seno latvju sēta
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Seno latvju sēta | 3 |
1.1. | Kurzemes lauku sēta | 3 |
1.2. | Zemgales lauku sēta | 4 |
1.3. | Vidzemes lauku sēta | 4 |
1.4. | Latgales lauku sēta | 5 |
Secinājumi | 6 | |
Izmantotā literatūra | 7 | |
Pielikumi | 8 |
Cilvēka dzīvē noteicoša loma vienmēr ir bijusi mājoklim, tā ir vieta, kur paslēpties no aukstuma un meža zvēriem. Izsekot senāko celtņu attīstībai Latvijas teritorijā ir iespējams tikai daļēji, jo parasti tās bija vieglas virszemes būves, no kurām gandrīz nekas nav saglabājies. Vissenākos Latvijas mājokļus varam attēlot kā apaļas, konusveidīgas briežādas teltis ar vaļēja pavarda apkuri (sk. Pielikums Nr.1). Tā kā bija bagātas meža audzes, tad pieejamākais celtniecības materiāls bija koks (senatnē cilvēki vēl neprata būvniecībā izmantot akmeņus un nepazina saistmateriālus). Laika gaitā celtniecības paņēmieni pilnveidojās. [1.]
Vēsturisko apstākļu dēļ latviešu tautas lielākā daļa dzīvoja viensētās laukos. Tādēļ sēta kļuva par latviskā dzīvesveida simbolu, kura sākums meklējams pēc iespējas tālākā pagātnē. Latviešiem raksturīgā viensēta bija vienas ģimenes apdzīvots ēku kopums, kas veidojies vēlajā dzelzs laikmetā, pastāvējis viduslaikos un gadsimtu gaitā saglabājies līdz mūsdienām. …
Tā kā senajā Latvijā jau bija izveidojušies novadi – Zemgale, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, tad studējot literatūru par seno latvju lauku sētām secināju, ka šī tēma jāskata par katru novadu atsevišķi, jo katrā Latvijas novadā lauku sētām bija sev raksturīgās, īpašās iezīmes. Tad arī šajā darbā tiek aplūkota katra šī senā Latvju sēta