Viņš paziņoja, ka man vairs neesot nekādu saišu ar cilvēku sabiedrību, es neatdzīstot tās galvenos principus un tālab nevarot pretendēt uz līdzcietību, jo man esot svešas viselementārākās cilvēka jūtas, ” nodomāja Merso. Tieši šis citāts pamato manu uzskatu. Tas lika man aizdomāties par to, kā galvenais varonis tika vērts – pēc viselementārākajām cilvēka jūtām. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi, iespējams, ka dziļi iekšā viņam tiešām bija sāpīga mātes nāve, bet viņš pierada savas jūtas apslēpt. Te nu atklājas vēl viena eksistenciālisma iezīme – cilvēka vērtības un vajadzības.
Šis darbs ir spilgts eksistenciālisma paraugs, tajā liela uzmanība ir veltīta tam, kā cilvēks pieņem lēmumus, kurus ar prātu nevar izprast. …
