Visām lietām, parādībām un dzīvām būtnēm kaut kur ir savs pirmsākums – vieta vai notikums, kurā viss radies un sācies. Šī vieta tad arī paliek nozīmīga tieši ar to, ka bijusi pirmā tam, kas tajā radies. Cilvēkam tāda vieta ir ģimene – pirmā mazā pasaulīte, ko viņš savos pirmajos dzīves gados iepazīst vislabāk un, kas palīdz dzīvot arī tālāk. Ģimenei obligāti nav jābūt tādai, kas „sastāv” tikai no vecākiem – tie var būt tādi cilvēki, kas rūpējas par tevi, mīl tevi, nekad tevi nepametīs nelaimē – viņiem nav jābūt pat radiniekiem. Ģimenei ir jābūt tam mazajam kodolam, kas cilvēkam palīdz izdzīvot lielajā pasaulē – tikai tad cilvēks apzinās, ka tiek mīlēts un, ka viņam ir savas mājas. Taču diemžēl ne visiem ir sava ģimene – daudzi cilvēki ir vientuļi un nejūtas kādam vajadzīgi, jo viņiem blakus nav neviena, kas varētu uzklausīt, dot kādu padomu vai pažēlot. Ja tev ir sava ģimene, tad tev ir jābūt ļoti laimīgam cilvēkam un par to jāpriecājas!
Kas tad veido ģimeni? Protams, ka pirmkārt jau paši cilvēki – ģimenes locekļi. Ģimenes ir tik daudz un dažādas – citiem lieliskas, citiem ne tik labas. Bet tieši kas varētu noteikt to, pēc kā tās varētu iedalīt „lieliskās” un „ne tik labās”?…
