Pelēkās kāpas
tarp baltajām kāpām un mežu slēpjas tāds neparasts biotops kā pelēkās kāpas. Pelēkās kāpas ir veidojušās no primārajām kāpām; tās ir sekundāro kāpu pirmā attīstības stadija. Tās ir nosacīti stabilas – tajās smilšu kustība vairs nenotiek vai notiek ļoti maz.
To augāju veido galvenokārt sūnas, ķērpji un zemi daudzgadīgi lakstaugi, kā arī atsevišķi koki un krūmi. Tās ir sausumizturīgas sugas. Parasti šajās kāpās ir ļoti sauss, vēja ātrums mazāks, bet gaisa un augsnes temperatūra augstāka nekā primārajās kāpās un liedagā.
Stāvkrasti.
Stāvkrasti ir jūras krasti, kas radušies noskalošanas vai abrāzijas ietekmē. Šādi krasti jūras piekrastē Latvijā sastopami 123 kilometru garumā un to augstums ir apmēram 6 - 15 metru. Vietām notiek aktīva krasta noskalošana, vietām krasti apaug ar augiem.
Piekrastes biotopu aizsardzība
Piekrastē ir aizsargājams gandrīz viss, kas dabisks un cilvēka nepārveidots. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu (1997), visu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti sargā krasta kāpu aizsargjosla. Šajā joslā zemes īpašnieki nedrīkst traucēt cilvēku pārvietošanos dabā. Tas nozīmē, cilvēki nedrīkst iežogot savus mežus vai kāpas. Vēl aizsargjoslā nedrīkst būvēt jaunas mājas un citas ēkas, veikt kailcirtes un iegūt derīgos izrakteņus.
…
