Lai gan pagājusi vien tikai nedēļa rudens jau dara arī savu dabā. Ne tikai cilvēki ģērbjas siltāk, bet arī koki sāk „tērpties” citos toņos.
Šoreiz ar bērniem devāmies ārā pēcpusdienā, kad jau spīdēja silta saulīte mēs apstājāmies un pavērāmies augšup. Bērzs šodien klusēja, tas šodien bija tik mierīgs un neizdvesa ne skaņas. Lapas neplīvoja vējā, taču kaut kas bija savādāks, nekā iepriekšējo reizi. Tāpēc jautāju bērniem vai bērzs ir mainījies. Teicu, lai rūpīgi vēro. Visi sastājāmies aplītī un gājām pulksteņa virzienā gājām un sacījām šodien ārā bija auksts tāpēc uzvilku zilo jaku (uzsverot krāsu, katrs bērns nosauc kādā krāsa viņam ir jaka). Kad visi nosaukuši, tad audzinātāja pajautā kāds tad kažociņš ir bērzam- un tad bērni pamana, ka bērzam vairs nav tikai zaļas lapas, ka ir parādījušās arī dzeltenas (audzinātāja izskaidro kāpēc tas tā ir). Izlēmu pastāstīt bērniem kas tad ir tas melnais kokiem apakšā. Domāju, ka vārdu kreve viņi vēl nezinās un tāpat kā man būs interesanti uzzināt, ka pēc tā var pateikt aptuvenu koka vecumu.
Kad bijām iegājuši iekšā un nomazgājuši rociņas mēs ķērāmies pie aplicēšanas. Kad plēšot salvete, līmējot tās pie papīra attēlojām mūsu iepriekš redzēto bērzu.…
