Daudzu, iespējams - visu , tautu mitoloģijā sastopama ticība negrozāmam liktenim, kādu nolemj viena vai vairākas dievības
Arī latviešu mitoloģijas pētnieki saredzējuši trīs cilvēka likteņa lēmējas: Dēklu, Kārtu, Laimu.
P. Šmita un J. Lautenbaha izteikumos saskan ne tikai atziņa par trīs likteņa dievību esamību, bet arī vienas – Laimas - vārda attiecinājums uz visām trim.
Likteņa dievību problēma kļūst vēl sarežģītāka 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad to skaitā kā galveno, vecāko, nozīmīgāko sāka izvirzīt Māru, ko līdz tam visi folkloras pētnieki atzina par katoļu jumpravas Marijas integrāciju latviešu mītu sistēmā.
Šīs visas četras dievības iesaistās cilvēka mūža procesos un veic vienlīdz svarīgus uzdevumus no cilvēka dzimšanas līdz pat nāves dienai.
Šī ir viena no likteņdievībām, kura folklorā tiek pieminēta visvairāk.
Laima jeb Laime ir likteņa lēmēja. Laimas epitets ir licējiņa, jo viņas gribas izteikums ir cilvēka liktenis.
Laimas ziņā ir bērna mūža likšana, lemšana, vēlēšana un darināšana. Laimes gādība par auguma diženumu vai raženumu nebeidzas ar viņas laidumu, bērnam piedzimstot, bet turpinās tālāk, cilvēkam pieaugot.
…
