Islāma aizsākumi meklējami Arābijas pussalā mūsu ēras 6 – 7. gs. Pmatiedzīvotāji – klejotāji lopkopji – beduīni – klejojoši kamieļu gani, kas pārtika no kamieļmātes piena un tuksneša oāzēs atrodamajiem augu valsts produktiem, piemēram, datelēm. Zems attīstības līmenis. Reliģiskajā jomā valdīja politeisms ar vairāk kā 300 dažādu dievu, kuru vidū par vienu no varenākajiem tika uzskatīts Allāhs.
No Mekas nācis arī islāma reliģijas pamatlicējs Muhameds (dz. ap 570. g.). Būdams pusmūžā, viņš piedzīvojis reliģisku atklāsmi, kas ietekmēja ne tikai paša Muhameda turpmāko dzīvi, bet arī daudzu pasaules tautu likteņus. Atklāsmes saturs izpaudās vēstījumā, ka Allahs ir nevis viens no dieviem, bet vienīgais un Muhamedam pēc Visaugstākā gribas jākļūst par tā pravieti. Tā līdzās jūdaismam un kristietībai dzima trešā monoteistiskā reliģija – islāms.
„Svētā kara” džihādas ideja, kas tika attīstīta Allaha mācībā, lika aizstāvēties pret visu, kas apdraudēja musulmanismu, gan pašā cilvēkā, gan apkārtējā pasaulē.
No Korāna 2. sūra Govs:
190.”Cīnieties Dieva ceļā pret tiem, kas cīnās pret jums, bet ne pāri par to – paties, Dievs nemīl pārkāpējus!”…
