Luga atspoguļo Franča tiekšanos pēc naudas un varas, tādejādi pamudinot nopelt savu brāli Kārli tēva acīs. Franča intrigu rezultātā, Kārlis, juzdamies nesaprasts un no ģimenes izraidīts, saceļas pret sabiedrību, kļūstot par laupītāju bandas vadoni, lai cīnītos pret netaisnību un apspiestību.
Franča negodīgo, aprēķinātāja dabu pierāda šis citāts: „Tātad nost ar neciešamo labsirdības un tiklības apvalku! Nu jūs dabūsiet redzēt Franci pa īstam – un jūs sagrābs šausmas! (..) Manas uzacis sarauksies pār jums kā negaisa mākoņi, mans kundziskais vārds pacelsies virs šiem kalniem kā draudīga komēta, mana piere būs jūsu laika rādītājs! (..) Es spiedīšu asus piešus jūsu miesā, un jūs dabūsiet just pātagas svilumu.”
Ir svarīgi neaizmirst faktu, ka apgaismības laikā rakstniekiem bija raksturīgs uzsvērt cīņu starp labo un ļauno vienā personā, tās raksturā. Tika pausts, ka visa viņa turpmākā dzīve ir atkarīga no šī tēla izvēles un rīcības. Taču, lai līdz lasītājam nonāktu kāda mācība, abas traģēdijas – gan „Fausts”, gan „Laupītāji” – nebeidzas labi, bet gan pavisam negatīvi, kas lasītājam „nodod” ziņu, ka atriebas kāre, gļēvums un dusmas, iespējams, reizēm ir vieglākais ceļš, bet ne pareizais.
…
