Revolūciju izraisīja vairāki faktori. Viens no pirmajiem varētu būt prasība pēc privilēģijām. Gan apgabali, gan dažādi sabiedrības grupējumi nevēlējās atsacīties no brīvībām, t.i., no tiesībām risināt savas iekšējās lietas bez iejaukšanās no valsts puses. XVIII gs. gaitā karaļiem aizvien grūtāk bija noturēt aristokrātiju izolācijā un stingrā pakļautībā. Parlamentu darbība izpaudās tajā, ka tie aizstāvēja aristokrātijas intereses.
Otrs būtisks revolūcijas cēlonis ir – augošās domstarpības starp Francijas sabiedrības daudzajiem slāņiem un grupējumiem. Saspringta situācija valdīja arī pašā Romas katoļu baznīcā, tā dēvētajā karalistes pirmajā kārtā. Garīdznieku rokās atradās liela nauda. Noslāņojusies bija arī Francijas sabiedrības otrā kārta – aristokrātija.
Kā trešo cēloni var minēt ideju lomu. Tā neizraisīja tieši revolūciju, bet ietekmēja šīs idejas attīstību. Svarīga lomu bija Loka, Voltēra, Monteskjē un Kondorsē filosofijai. …
