Šajā referātā mēģināšu atbildēt uz jautājumu, kas ir neverbālā komunikācija un kāda ir tās nozīme pedagoģiskās saskarsmes veidošanā, kā arī aprakstīšu un analizēšu šo un citas situācijas, ko esmu novērojusi vidusskolā, referāta otrajā daļā.
Tā kā izvēlētais temats ir plašs, bet referāta apjoms ierobežots, tad savā darbā pievērsīšos - optiski kinētiskai zīmju sistēmai un vizuālajam kontaktam, kam ir liela nozīme teicamas saskarsmes veidošanā.
Referātā izmantoju S.Omārovas grāmatu “Cilvēks runā ar cilvēku”, kā arī informāciju no “Psiholoģijas atlanta” un E.Kramiņa raksta žurnālā “Skolotājs”.
1. Neverbālās komunikācijas vispārīgs raksturojums
“Mūsu rīcība ir kā atskaņa,
pēc kuras ikviens var veidot savu pantu.”
Larošfuko
Šis Larošfuko izteiciens ilustrē valodai līdzīgo funkciju, ko dēvē arī par neverbālo komunikāciju. Neverbālā komunikācija apzīmē visas tās cilvēka reakcijas, kuras nevar tikt aprakstītas kā atklātas vārdiskas (mutiskas vai rakstiskas) manifestācijas, teicis M.Knaps. [2, 55]
E. Kramiņš žurnālā “Skolotājs” raksta: ”Katrai no neverbālās saziņas sistēmām ir sava valoda, kas saziņas partnerim tiek sniegta kredīta formā. Šos kodus ir jāiemācās atšifrēt, jo tie piešķir informācijai, kas izteikt verbāli, papildus jēgu. …
