-
Dante Aligjēri "Dievišķā komēdija"
Visbeidzot trešajā nodaļā “paradīze” tiek runāts par to labo un gaišo, kad cilvēks ir attīrīts no visa grēcīgā, viņam ir piedots un viņš ir pieņemts debesu valstībā. Tur Dante sastop cilvēkus, kas ir ne tikai labi dzīvojuši, pildījuši pienākumus pēc vistīrākās sirdsapziņas, bet arī tie, kas ir miruši, piemēram, mīlestības un ticības dēļ. Ja elle balstījās uz dažādām grēku klasifikācijām, tad paradīze strukturāli izdala jau dažādus tikumus, piemēram, apdomību, drosmi, taisnīgumu, pēc kuriem sekojoši cilvēks tad arī nonāk konkrētajā paradīzes sfērā jeb stūrītī. Uz paradīzi Dante devās kopā ar Beatriči. Dante paradīzē satika un sarunājās arī ar dažādiem ticīgajiem un svētajiem cilvēkiem, piemēram, Svēto Pēteri un Svēto Jāni, kā arī Tomasu Akvīnu. Pradīzi raksturotu kā cilvēka tapšanu par cilvēku jeb sevis patieso atrašanu. Atrodoties paradīzē, katrs cilvēks ierauga ko savu. Viens ir tas, ko cilvēks tik tiešām redz, bet cits jau tas, ko debesu vīzija piedāvā redzēt katram indivīdam.
Dantes krāšņais ceļojums no elles līdz pat paradīzei bija tiešām nervus kutinošs, spraigs un jaunatklājumiem bagāts. Pats lielākais Dantes ieguvums beigās bija Kristus dievišķības un cilvēces noslēpuma sapratne un viņa dvēseles saskaņojums ar Dieva mīlestību. Pēdējās rindiņas bija šādas: “Bet jau mana vēlme un mana griba tika pagrieztas kā ritenis, visi vienā ātrumā ar Mīlestību, kas pārvieto sauli un citas zvaigznes.” Ko tas liek saprast lasītājam? Manuprāt, kad cilvēks vairāk pietuvojas Dieva mācībām, vairāk interesējas un izzina to visu, jo lielāks efekts viņa paša vēlmes un gribas mainīšanai. Patiesībā, kad cilvēks tuvojas Dievam, viņš tuvojas arī sev.
…
“Elles” nodaļā Dante ļauj savā veidā iekāpt pazemē un pēc tam virzoties uz augšu, iepazīties ar dažādiem grēciniekiem, kuri ir laupītāji, meļi, noziedznieki, skopuļi, krāpnieki, burvji, nodevēji. Šī nodaļa dod ikvienam iespēju mācīties no grēcinieku kļūdām, kuras viņi ir izdarījuši dzīvē. Piemēram, burves, kas uz Zemes izmantoja tumšo burvestību, lai ieraudzītos nākotnē, tagad ellē cieš no tā, ka viņu galvas ir vērstas uz atpakaļu. Tie, kas zaguši, cieš no čūsku kodumiem un tā tālāk. Atbilstoši konkrētajam grēkam tiek saņemts konkrēts sods. Šo nodaļu es raksturotu kā acu atvēršanu Sniegbaltītei, kas ilgi gulējusi stikla zārkā, un viņai nav ne jausmas, kas vispār ir noticis viņai apkārt. Tikai šajā gadījumā prinča skūpsta vietā ir Dantes Aligjēri pļauka pa vaigu. Teksts tik ļoti lika aizdomāties par to, ko es, ko citi cilvēki dara ikdienā, cik daudz grēku tiek izdarīti, nemaz neapzinoties, ka tie vispār ir grēki.
